Tieslietu ministrijas skaidrojums par reliģiskās darbības veikšanu

Ministru kabinets, ņemot vērā joprojām pieaugošo Covid-19 saslimšanas gadījumu tendenci, augsto pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru, kas pārsniedz kritisko 4% robežu, straujo slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, nāves gadījumu skaita pieaugumu, kā arī apzinoties to, ka tiek reģistrēts uzliesmojumu skaita pieaugums augsta riska objektos – ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās, kā arī apzinoties to, ka ar katru nedēļu pieaug to gadījumu skaits, kuriem nav noskaidrojams inficēšanās cēlonis, ar 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums) izsludināja valstī ārkārtējo situāciju un noteica vairākus būtiskus pulcēšanās un citus ierobežojumus, kas tieši attiecināmi arī uz reliģiskajām organizācijām. Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu stājas spēkā 9.novembrī.

 

---

Ar rīkojumu ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot sapulces, gājienus un piketus (atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”) ārtelpās, ja tur vienlaikus pulcējas līdz 50 cilvēkiem; ierobežota pulcēšanās privātos pasākumos, paredzot, ka tajos piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaikus, izņemot bēres, kur var būt vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaikus, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitotpersonas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu).

 

Savukārt, lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu, respektējot Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās personas tiesības uz reliģijas brīvību, reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajā netiek organizēts pasākums, ar rīkojumu noteikts papildus vispārējiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem ievērot arī šādus piesardzības pasākumus:

1)                reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;

2)                vienam apmeklētājam tiek paredzēts ne mazāk kā 10 m2 no publiski pieejamās telpas;

3)                pie ieejas ir publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā.

 

Attiecībā uz svētdienas skolu nodarbību noturēšanu laika periodā no š.g. 9. novembra līdz š.g. 6. decembrim, ņemot vērā to, ka reliģisko organizāciju svētdienas skolas pēc savas būtības ir ļoti tuvas interešu izglītībai, rīkojumā ir noteikts, ka svētdienas skolas notur tikai individuālas nodarbības vai nodarbības vienas mājsaimniecības ietvaros, lai izvairītos no dažādu grupu saskarsmes.

 

Rīkojums paredz, ka reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 20.00.

 

Papildus vēršu jūsu uzmanību, ka epidemiologu veiktās izpētes liecina, ka dziedāšana ir papildu risks Covid-19 infekcijas izplatībai, jo dziedot persona izdala vairāk pilienus, kas tiek saukti par aerosolu, nekā vienkārši runājot. Tādējādi, ja persona, kas dzied, ir infekcioza, risks ir būtiski lielāks, jo dziedāšanas laikā tiek izdalīti daudz vairāk sīku pilienu, kas nonāk gaisā. Tādējādi aicinu reliģiskās organizācijas nopietni izvērtēt epidemiologu secinājumus un līdz ar to atteikties no koru dziedāšanas reliģiskās darbības veikšanas laikā. Tāpat visas reliģiskās organizācijas tiek aicinātas pārskatīt dziedāšanas organizēšanu reliģisko rituālu veikšanā, samazinot dziedošo personu skaitu līdz 4 personām, ja personas atrodas no kopējas telpas nodalītā vietā, vai līdz vienam solistam, ja dziedāšana notiek tajā pašā telpā, kur atrodas draudze. Organizējot dziedāšanu, aicinām stingri ievērot gaisa plūsmu virzienus, nepieļaujot no dziedošās personas nākošo gaisa plūsmu virzību uz reliģiskās darbības veikšanas vietas apmeklētājiem.

 

Atgādinām, ka vispārējās epidemioloģiskās prasības ietver šādus nosacījumus:

Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā, visos gadījumos ir ievērojami ierobežošanas pamatprincipi – informēšana, distancēšanās, higiēna un personas veselības stāvokļa uzraudzība.

 

Informēšanas pamatprincipa realizēšanai visiem redzamā vietā pasākuma organizators izvieto vismaz šādu informāciju par piesardzības pasākumiem:

1.brīdinājumu, ka attiecīgajā vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija vai kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes;

2. brīdinājumu par 2 metru distances ievērošanu, kā arī par citiem distancēšanās nosacījumiem, ja šādi ierobežojumi ir noteikti;

3. pareizu roku higiēnu un respiratoro higiēnu.

 

Distancēšanās nodrošināšanai veic vismaz šādus piesardzības pasākumus (izvilkums, kas varētu būt aktuāls arī kontekstā ar reliģisko organizāciju darbību):

1. vietās, kur tas ir iespējams, ievēro divu metru fizisku distanci;

2. neievērojot minēto distanci, publiskās iekštelpās un ārtelpās vienlaikus pulcēties var:

2.1. ne vairāk kā divas personas;

2.2. personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;

2.3. vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;

2.4. personas, kuras minētās prasības nevar ievērot darba vai dienesta pienākumu dēļ;

2.5. pirmsskolas izglītības iestādēs un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietās vienas grupas ietvaros;

2.6. bērnu nometnēs vienas grupas ietvaros;

3. kontrolē cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos pie ieejām, izejām, tualetēm un citur, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās;

4. ja pasākumu organizē, cilvēkiem pulcējoties grupās, netiek pieļauta šo cilvēku grupu savstarpēja sastapšanās;

5. organizējot pasākumus, ierobežo pasākuma norises laiku.

 

Lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu, veic vismaz šādus piesardzības pasākumus:

1. roku higiēnai nodrošina siltu ūdeni, šķidrās ziepes un roku susināšanas līdzekļus vai spirtu saturošus roku dezinfekcijas līdzekļus (kas satur vismaz 70 % etanola);

2. samazina kopīgi lietoto virsmu un priekšmetu skaitu (skārienjutīgie ekrāni, datori, tastatūras, peles, papīrs u.c.);

3. atbilstoši iespējām samazina iekārtu, darba priekšmetu un darba aprīkojuma, tai skaitā rakstāmpiederumu, nodošanu no viena cilvēka citam cilvēkam;

4. veic regulāru telpu un virsmu, tai skaitā inventāra un darba aprīkojuma, tīrīšanu un dezinfekciju, īpašu uzmanību pievēršot virsmām un priekšmetiem, ar kuriem cilvēki bieži saskaras (piemēram, durvju rokturi, galdu virsmas, krēslu roku balsti, virsmas tualetēs, krāni);

5. regulāri vēdina telpas. Ja nav iespējams izmantot automātiskās ventilācijas sistēmas, pasākumus plāno ar pārtraukumu ik pēc divām stundām un pārtraukuma laikā nodrošina telpu vēdināšanu vismaz 15 minūtes.

 

Lai nodrošinātu personu veselības stāvokļa uzraudzību un apzinātu kontaktpersonas, pasākuma norises vietās īsteno īpašus piesardzības pasākumus personām vecumā virs 65 gadiem, personām ar hroniskām slimībām (hroniskas elpošanas ceļu slimības, cukura diabēts, sirds asinsvadu sistēmas slimības, garīga rakstura traucējumi), kā arī personām ar imūndeficītu;darba vietā neuzturas personas ar akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmēm vai personas, kam noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija.

 

Vēršu uzmanību, ka ikviens ir aicināts un aicināms īpaši izvērtēt riskus, pirms apmeklēt publiskās vietas, t.sk. dievnamus. Lūdzu šo ziņu nodot visu draudžu locekļiem.

Aicinu visas reliģiskās organizācijas publiski informēt draudzes locekļus par ierobežojumiem, t.sk. publiskojot Veselības ministrijas epidemioloģiskās prasības, un ar atbildību izturēties pret tiem, ievērojot maksimālo piesardzību.

 

Tāpat uzsveru, ka reliģiskajām organizācijām ir jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai.

 

Vienlaikus vēršu jūsu uzmanību, ka gadījumā, ja tiks konstatēts saslimšanas gadījumu pieaugums ar Covid-19 infekciju reliģiskās darbības veikšanas vietās vai epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanas gadījumi reliģiskajās organizācijās, atbildīgās institūcijas var rosināt pārskatīt noteiktos ierobežojumus, pastiprinot tos.

 

 

Ministru prezidenta biedrs,

tieslietu ministrs                                                                                          J. Bordāns