Bērnu starptautiskā nometne “ From heart to heart “

Projekts Nr.LLI-322, „Ignalina un Daugavpils pret nabadzību un sociālo atstumtību "(Igda pret nabadzību) Projektu finansē Eiropas reģionālais attīstības fonds (ERPF) 2014-2020. Partneri: Ignalinas Sv. Jaun. Marijas Piedzimšanas Romas katoļu draudze un Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudze

No 17. līdz 23.jūnijam, projekta LII-322, “Interreg” ietvaros, Višķos notika mūsu un Lietuvas bērnu kristīgā nometne “From heart to heart”. Veselu nedēļu visiem bērniem bija iespēja mācīties patstāvību lielajā dzīves skolā, kad mamma un tētis nestāv blakus, vecmāmiņa ar pīrādziņiem negaida uz sliekšņa un gulta no rīta pati nesaklājas! Bija jāmācas sadraudzēties jau pirmajā dienā, jo jāpalīdz mazajiem, kuri savu somu knapi var panest! Tas bija brīdis, kad valodas barjeras brūk. Uzvar smaidi un smiekli! 

Nav jau tā, ka mēs nepārtraukti stiepām somas. Katrs rīts sākās ar rīta rosmi, lai pamostas ne tikai prāts, bet arī ķermenis. No rīta dziļi ieelpojām liepziedu smaržu un vingrojām. Katrs brīvprātīgais sevī varēja atklāt arī sporta trenera talantu. Pēc tādām aktivitātēm apetīte bērniem bija lieliska! Jūsu bērns kaut ko neēd? Sūtiet viņu uz nometni. Prieks skatīties, kā no šķīvjiem pazūd gardās rīta putras. Tam sekoja nopietnākā dienas daļa. Bērni katru dienu devās uz Bībeles stundām un saskarsmes pamatu nodarbībām. Tik daudz jautājumu, uz kuriem ar prieku atbildēja psiholoģe Tatjana un seminārists Dāvids. Pasaules radīšana, kā veidot un kopt attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem, kā dalīties mīlestībā – tie ir jautājumi, kuri gaidīja savas atbildes. Mums bija laiks uz tiem atbildēt, jo laiks taču ir visu laiku! Pēcpusdienas nodarbībās – pērļošana, rokdarbi, zīmēšana, sports, loka šaušana, mūzika un daudz kas cits! Vai to visu var paspēt nedēļas laikā? Mēs varējām. Un jūsu bērni varēja. Nedēļa paskrēja kā viens mirklis!Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Vakaros organizējām pasākumus, kuros uzvarēja radošums! Dziesmas, dejas, rotaļas, teātris – ko tikai nevar izdomāt. Priekšnesumi 3 valodās – latviešu, krievu un lietuviešu – visi visu saprot! Vai tas nav lieliski? Ir! Talantu šovs – es tagad zinu, kur dzīvo paši talantīgākie - ap Daugavpili vai Daugavpilī! Kādu dienu visi kopā meklējām zaļo pēdu. Kas tā ir? Tas lai paliek mūsu noslēpums. Neticēsiet, bet mēs arī atradām…

Ekskursija! Aglonas maizes muzejs. Tā cieņa un mīlestība, ar kādu saimniece stāstīja par dienišķo maizi. Tā paliks bērnu sirsniņās. Spurainākajiem gan bija ko trūkties – ja kādam telefons rokā, tas kopā ar graudiem viegli varēja nokļūt arī piestā, kur graudus maļ… To nu neviens negribēja, ja kādam arī izdevās sagrēkot, tad nākošā pietura – Aglonas bazilika. Svētki gan prātam, gan dvēselei. Kāpēc bazilika šķiet baltāka par balto, nekad sev neesmu varējusi izskaidrot. Tikai ar to, ka tā ir īpašā, Aglonas baltā. Mūsējiem bazilika nebija pārsteigums, jo šeit jau ir būts,  bet lietuviešu bērnu acīs gan redzējām brīnumu, it kā Latgales viducī Romu būtu ieraudzījuši. Šajā dienā Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki. Mums liels gods piedalīties  Sv. Misē un procesijā. Bērniem acis mirdz!

Pēc brangām pusdienām pie Svētavotiņa mūsu autobuss piestāja briežu dārzā. Te nu katrs varēja no savas  rokas pabarot mazos briedēnus. Bērnu gādība un maigums nebija noslēpjams. Mūsu mīļie bērni… Kārtīga briežu terapija. Nevar būt, ka tādas nav! Dienas noslēgumā - leļļu muzejs. Laikam dzīvē esam tik labi uzvedušies, ka muzejā satikām arī  leļļu autori, mākslinieci Vladlenu.

Nometnes laikā vairakkārt izbaudījām to sajūtu, ka uz baznīcu jāiet kājām, jākāpj skaistā kalnā burtiskā un pārnestā nozīmē. Katram bija laiks sakārtot savas domas - padomāt, pārdomāt un arī palīdzēt uzkāpt tiem, kuriem pēc dienas aktivitātēm spēks iet uz beigām. Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, celta no šķeltajiem akmeņiem, mūs sagaidīja ar patīkamu vēsumu un svētku sajūtu. Piedalījāmies Sv. Misēs, lūdzām un dziedājām visi kopā Dievam par godu un cilvēkiem par prieku. 

Radošās darbnīcas. Jāizsaka milzīga pateicība visiem tiem cilvēkiem, kuri mūsu bērniem mācīja radīt. Sveču darbnīca – mūsu bērni, gatavojot svecīti, stāsta – tā būs mammai, bet tā otra – manai lielajai māsai. Ticiet man, viņi neaizmirsa nevienu mājinieku, viņi domāja un mācījās rūpēties par savu ģimeni. Un kā mēs gatavojām skrubjus pirtnieces Dzintras uzraudzībā! Atkal tas pats – viņi jautā, vai manai mammai pelašķu smarža varētu patikt vai labāk ņemt rožlapiņas? Nav jau svarīgi, kāds skrubis mums katram sanāca, svarīgi ir tas, par ko mēs tajā brīdī domājām. Vai gatavojām ar mīlestību? Es zinu, ka katrai mammai tā būs pati labākā smarža pasaulē!

Nometnes laiks sakrita ar vasaras saulgriežiem. Visi kopā devāmies uz Ambeļu pagastu, kur notika svētku ieskandināšanas pasākums. Latgaļu dziesmas un rotaļas, vainadziņu pīšana un ugunskura iedegšana… Lietuviešu draugiem tas bija ļoti interesanti. Mums tā bija iespēja atcerēties, ka pats svarīgākais mūsu dzīvē nemaksā neko. Tas mums tiek dāvāts. Mums tikai jāgrib redzēt, dzirdēt un just. Mūs lutināja debesis ar neaizmirstamu saulrietu virs Višķu ezera. Pat odiem bija brīvdienas un tie mūs netraucēja izbaudīt šo silto vakaru. Tajā brīdī mēs visi sajutāmies tik bagāti… Un tādi arī paliekam. Iesim tālāk starot un dot.



 .