Euharistija  (Sv. Mise)

Euharistija ir visas kristīgās dzīves avots un virsotne. Pārējie sakramenti, kā arī visi Baznīcas kalpojumi un apustuliskie pienākumi, ir saistīti ar Euharistiju un ir tai pakārtoti.  Svētā Euharistija sevī ietver Baznīcas bagātību-  pašu Kristu, mūsu Lieldienu Upuri.

Euharistija pauž un īsteno dzīvo vienotību ar Dievu un Dieva tautas vienību, padarot Baznīcu par to, kas tā ir.  Euharistijā rod virsotni gan darbība, caur kuru Dievs Kristū svētdara pasauli, gan arī kults, kuru cilvēki Svētajā Garā veltī Kristum un caur Viņu - Tēvam.

Visbeidzot, svinot Euharistiju, mēs jau tagad vienojamies ar debesu liturģiju un jau priekšlaikus kļūstam līdzdalīgi mūžīgajā dzīvē, kad "Dievs visā [..] [būs] viss" (KBK 1324-1326).

Kā viss notiek

Euharistijas liturģija norit saskaņā ar pamatstruktūru, kas sagla-bājusies cauri gadsimtiem līdz pat mūsu dienām. Tā ietver divas lielas daļas, kas veido vienu veselumu:

-         sapulcēšanos, Vārda liturģiju ar lasījumiem, sprediķi un vispārējo lūgšanu;

-         Euharistisko liturģiju ar maizes un vīna prezentāciju, konsekrācijas pateicības lūgšanu un komūniju.

Vārda liturģija un Euharistiskā liturģija kopā veido "vienu un to pašu kulta aktu". Galds, kas mums Euharistijā tiek sagatavots, reizē ir Dieva Vārda un Kunga Miesas galds (KBK 1346-1347).

Kas var pieņemt sv. Komūniju

Katrs katolis, kurš ir attiecīgi sagatavots, t.i. izgājis katehēzi un atrodas žēlastības stāvoklī var pieņemt sv. Komūniju Mises laikā vai izņēmuma gadījumā ārpus tās. 

Atcerēsimies, ka pilnīga piedalīšanās Sv. Misē ir tad, kad ticīgais pieņem Sv. Komūniju. Baznīcas bauslis nosaka, ka vismaz reizi gadā Lieldienu laikā ir jāpieņem Sv. Komūnija.

Sv. Mises nodomi

Pastāv tradīcija, ka ticīgie lūdz priesteri nocelebrēt Sv. Misi kādā nodomā (par dzīvajiem vai mirušajiem) saliekot ziedojumu baznīcas labā. 

Lai celebrētu Misi kādā nodomā jāgriežas personīgi pie priestera.


 .